Nebelwerfer (vācu: miglas metējs) ir vācu daudzsvinu raķešu palaišanas iekārta ar 150-320 mm kalibru, no Otrā pasaules kara. Šī ieroča galvenais mērķis bija masīvs uzbrukums ienaidnieka virszemes mērķiem, piemēram, kājnieku grupām. Tas spēlēja līdzīgu lomu kā padomju BM-13 Katjuša. Pirmā, kas tika ražota plašā mērogā, bija 15 cm Nebelwerfer 41 palaišanas iekārta (15 cm Nb. W. 41), kas izstrādāta 1937.-1939. Tā maksimālais diapazons bija 6700 m. 1940. gadā tika izveidota uzlabota versija, kas balstīta uz Schweres Wurfgerat 40 rāmi, šaujot 280 mm un 320 mm patronas. To raksturoja neticami viegla lietošana un koka izmantošana ieroča rāmī. Gadu vēlāk tika uzbūvēts Nebelwerfer 41, kas tika novietots uz divriteņu, velkamās gultas, kas ievērojami uzlaboja mobilitāti un kaujas efektivitāti. Tas izšāva 280 mm un 320 mm patronas. No 1943. gada tika ražots 30 cm Nebelwerfer 42 ar 300 mm kārtām. Tajā pašā gadā tika uzbūvēts arī 15 cm Panzerwerfer 42. Tas sastāvēja no 10 vadotnēm, kas uzstādītas uz Maultier pusceļa transportlīdzekļa.
Vācijas pirmā pasaules kara pieredze skaidri parādīja artilērijas lielo lomu kaujas laukā un bieži vien artilērijas izšķirošo ietekmi uz kājniekiem. Taču tajā pašā laikā 1919. gada Versaļas līguma ierobežojumi kavēja šāda veida ieroču attīstību Vācijā 20. gadsimta 20. gados un jo īpaši - smagās artilērijas ieviešanu ierindas vienībās. Šis stāvoklis mainījās pēc nacistu pārņemšanas pie varas 1933. gadā, kad sākās praktiski neierobežotas bruņošanās process. Daudzi no iepriekš izstrādātajiem ieroču modeļiem tika plaši ražoti. Tajā laikā (pēc 1933. gada) patiešām plašā mērogā tika nodoti ekspluatācijā vairāki jauni ieroču veidi, tostarp: 10,5 cm leFH 18 vai 15 cm SIG 33, t.i., Otrā pasaules kara vācu kājnieku pamata vieglā un smagā haubice. Ir vērts piebilst, ka vācu armija lielu nozīmi piešķīra artilērijas (īpaši smagās artilērijas) lomai kaujas laukā. Piemēram, sākoties Otrajam pasaules karam, vācu kājnieku divīzijas krājumos bija 20 75 mm vieglās kājnieku lielgabali, 6 150 mm smagie lielgabali, 36 105 mm vieglās haubices un 12 150 mm smagās haubices. Ir vērts atzīmēt, ka vācu artilērijas izmantošanas taktika galvenokārt lika uzsvaru uz šaušanas precizitāti, kas savukārt negatīvi ietekmēja ieiešanas ātrumu darbībā.