7,5 cm bezatsitiena ¹autene Leichtgeschütz 40 (7,5 cm LG40) ir Vācijas Otrā pasaules kara ierocis, kas paredzēts gaisa desanta vienību (Fallschirmjäger) vajadzībām, taèu to izmanto arī kalnu ¹āvēji. Projektē¹anas darbi koncernā Rheinmetall sākās 1937. gada sākumā, un pirmās vienības gatavos ieroèus saņēma 1940. gadā. Pistole izmantoja divu veidu raķetes: sprādzienbīstamas un prettanku raķetes. Pateicoties vieglajam dizainam, pirmo LG40 vidējais kalpo¹anas laiks bija aptuveni 300 kadru. Ierocis tika kristīts operācijas "Mercury" laikā (nolai¹anās Krētā 1941. gadā), un vācu kalnu ¹āvēji to pla¹i izmantoja Kaukāza pakājē 1942. gadā. Ierocis noliktavā palika līdz kara beigām. LG40 bija ļoti veiksmīgs un patika karavīriem, jo tas bija par 90% vieglāks nekā Pak40 lielgabals, bet ar salīdzināmām èaulas ballistiskajām īpa¹ībām. Tehniskie dati: diapazons: 6800 m, kalibrs: 75 mm, kaujas svars: 145 kg, uguns ātrums: 8 ¹āvieni / min.
Fallschirmjäger ir kolektīvs apzīmējums vācu gaisa desanta vienībām starpkaru periodā un Otrā pasaules kara laikā. Pirmā izpletņu vienība tika organizēta nacistiskajā Vācijā 1936. gadā - iespējams, pagāju¹ā gada padomju manevru laikā veikto novērojumu rezultātā. Pirmā desantnieku komanda tika izveidota pēc Hermana Gēringa iniciatīvas un tika norīkota uz Luftwaffe. Gadu vēlāk (1937) pirmā ¹āda veida vienība tika pakļauta Vērmahtam, precīzāk - sauszemes spēkiem. 1938. gadā ¹īs vienības tika apvienotas un papla¹inātas, izveidojot 7. aviācijas divīziju ģenerāļa Kurta Studenta vadībā. To veidoja kājnieki ar izpletni, karaspēks, kas apmācīts pārvadāt planierus, un kājnieki, kas tika nogādāti kaujas laukā ar lidma¹īnām. Otrā pasaules kara gaitā tika izveidotas vairāk Fallschirmjäger vienību, t.sk. 1943. gadā uz 7. aviācijas divīzijas bāzes izveidoja 1. un 2. izpletņu divīziju. Laika posmā no 1939. līdz 1941. gadam vācu Fallschirmjäger tika izmantoti paredzētajam mērķim (piem., kaujās Rietumeiropā 1940. gadā), bet pēc smagajiem zaudējumiem, kas tika piedzīvoti kaujās Krētā 1941. gadā, vācu izpletņlēcēju karaspēks sāka galvenokārt tiks izmantotas kā elites kājnieku vienības, kurās tās izrādījās ļoti veiksmīgas, sabiedroto vidū izpelnoties iesauku "zaļie velni".