Afrika Korps (pilns vācu vārds: Deutsches Afrikakorps, saīsināti DAK) sarunvalodā tiek saprasts kā vācu zemes vienību kopnosaukums, kas karoja Ziemeļāfrikā 1941.-1943.gadā. Afrika Korps tika izveidots 1941. gada februārī Itālijas armijas sāpīgo sakāvju rezultātā kaujās ar britiem Āfrikā 1940./1941. gada mijā. Viņa galvenais uzdevums bija nākt palīgā itāļu sabiedrotajam un apturēt britu karaspēka virzību Lībijā. Vienības komandieris bija ģenerālis, vēlāk feldmaršals Ervins Rommels. Sākotnēji DAK sastāvēja tikai no 5. vieglās divīzijas (vēlāk pārveidota par 21. bruņoto divīziju), 1941. gada maijā tai pievienojās 15. bruņoto spēku divīzija, bet 1941. gada beigās - 90. vieglā divīzija. Jāpiebilst, ka jau 1941. gada vidū tika dibināta Panzergruppe Afrika, kuras vadītājs bija Ervins Rommels, un tai pievienojās Afrika Korps. Neraugoties uz aizsardzības uzdevumiem, DAK (vai plašāk Panzergruppe Afrika) ļoti ātri pēc nosēšanās – pēc sava komandiera iniciatīvas – uzsāka stingri uzbrukuma operācijas, sagādājot britiem virkni sakāvju tuksnesī 1941.–1942. Tomēr tieši toreiz tā komandieris tika nosaukts par tuksneša lapsu. Tomēr tajā pašā laikā DAK jau no paša sākuma uztrauca piegādes problēmas, kas negatīvi ietekmēja tās spēju veikt uzbrukuma darbības. Viņš cieta ievērojamu sakāvi Otrajā Elalameinas kaujā (1942. gada oktobris-novembris), kas lika DAK atkāpties līdz Tunisijai, kurā viņš cīnījās līdz 1943. gada maijam.
Vācu bruņoto ieroču, tostarp bruņumašīnu un bruņumašīnu, attīstību skaidri regulēja un kavēja 1919. gada Versaļas līguma ierobežojumi. Šis stāvoklis radikāli mainījās pēc nacistu pārņemšanas 1933. gadā un praktiski neierobežotas ieroču programmas uzsākšanas. Tā rezultātā 1935. gadā līnijā sāka ienākt pirmie veiksmīgie četrriteņu bruņumašīnas Sd.Kfz.221 / 222/223 un neilgi pēc tam Sd.Kfz.231 saimes transportlīdzekļi uz astoņu riteņu šasijas. Tajā pašā laikā tika mēģināts izstāties no līnijas, un tika ierobežota transportlīdzekļu, kas apzīmēti arī ar nosaukumu Sd.Kfz.231, bet uz sešu riteņu šasijas, ražošana. Visi šie transportlīdzekļi izrādījās ļoti noderīgi jau pirmajās Otrā pasaules kara kampaņās, īpaši izlūkošanas pasākumos, bet arī kā radiosakaru vai komandmašīnas to specializētajās versijās. Otrā pasaules kara gaitā, protams, vācu armija rindās ieviesa jaunas bruņumašīnas, no kurām īpašu uzmanību ir pelnījis Sd.Kfz.234. Jāpiebilst, ka vācu bruņumašīnas galvenokārt tika izmantotas bruņutehnikas divīzijās, bet no 1943. gada arī bruņugrenadieru divīzijās, bet arī kājnieku divīzijās savās izlūkošanas divīzijās.