Panzergrenadier ir vācu termins, kas apzīmē panzergrenadieru formējumu, t.i., kājnieku vienības, kas apmācītas cīnīties ciešā sadarbībā ar saviem tankiem. Šis termins oficiāli tika lietots 1942. gadā, kad kājnieku divīzijas pārdēvēja par grenadieru divīzijām, bet motorizētās kājnieku divīzijas par panzergrenadieru divīzijām. Jāpiebilst, ka 1937.-1942.gados ar Schützen pulku apzīmē kājnieku pulkus, kas dienēja bruņutehnikas vienībās. Teorētiski bruņugrenadieru divīziju pamataprīkojumam bija jābūt bruņotiem puskāpņu transportieriem, īpaši Sd.Kfz.251, taču nepietiekamās ražošanas dēļ šie kājnieki bieži tika pārvadāti ar kravas automašīnām. Standarta bruņugrenadieru divīzija sastāvēja no trim kājnieku pulkiem, diviem bataljoniem katrā pulkā un daudzām atbalsta vienībām, ieskaitot prettanku, pretgaisa, sapieru un sakaru vienības. Šajos veidojumos bieži tika izmantoti pašpiedziņas lielgabali, piemēram, StuG III. Jāpiebilst, ka bruņugrenadieru divīzijas tika izveidotas ne tikai Vērmahtā, bet arī Waffen SS - piemēram, Totenkopfa divīzijā vai Hohenstaufen divīzijā.
20. gados un – īpaši – 30. gados Sarkanā armija piedzīvoja strauju attīstību, palielinot savu amatu skaitu, kā arī pieaugot piesātinājumam ar tehniskajiem ieročiem, galvenokārt bruņotajiem ieročiem. Tomēr galvenais un skaitliski lielākais Sarkanās armijas elements bija kājnieki. Šāda veida ieroču intensīva kvantitatīvā izstrāde sākās 1929./1930.gada mijā. 1939. gadā, vēl pirms agresijas pret Poliju, padomju kājnieki tika saformēti 173 divīzijās (t.s. strēlnieku divīzijās), no kurām lielākā daļa bija sagrupētas 43 korpusos. Jāpiebilst, ka pēc 1939. gada septembra kampaņas šis skaitlis vēl vairāk pieauga. Padomju strēlnieku divīzijā 1941. gadā bija trīs strēlnieku pulki (katrā trīs bataljoni), artilērijas pulks pēc prettanku un zenītartilērijas divīzijas, kā arī izlūku un sakaru bataljoni. Kopumā tajā bija aptuveni 14 500 cilvēku. Taču līdz 1945. gadam šajā amatā tika veiktas būtiskas izmaiņas, kas noveda pie aptuveni 11 500-12 000 cilvēku lielas divīzijas, kas sastāvēja no trim kājnieku pulkiem, artilērijas brigādes, kas sastāvēja no trim pulkiem, pašpiedziņas artilērijas eskadras un daudzām atbalsta vienībām, tostarp pret tanks, pretgaisa ieroči un sakari. Ievērojami pieaudzis arī kājnieku vienību piesātinājums ar ložmetējiem - piemēram, ar ložmetējiem APsZ 41, vēlāk arī APsZ 43.