Junyo bija japāņu vieglais gaisa kuģu bāzes kuģis, kura ķīlis tika ielikts 1939. gada martā, palaists ūdenī 1941. gada jūnijā un 1942. gada maijā nonāca Japānas impērijas flotē. Kuģis bija 219,3 metrus garš, 26,7 metrus plats, un tā pilna tilpība bija 24 200 tonnas. Junyo lidmašīnas pārvadātāja maksimālais ātrums svārstījās ap 25-26 mezgliem, un tā galveno bruņojumu veidoja 42 līdz 48 lidmašīnas.
Sākotnēji Junyo tika būvēts kā luksusa okeāna laineris ar nosaukumu Kashiwara Maru vienai no Japānas kuģniecības līnijām. Tomēr, tuvojoties kara sākumam Klusajā okeānā un flotes pavēlniecības vēlmei paplašināt savus gaisa spēkus, vēl nepabeigto pasažieru kuģi flote nopirka un pārbūvēja par lidmašīnu bāzes kuģi. Līdzīgi kā dvīnis Hiyo. Junyo raksturīga iezīme bija salīdzinoši lielā un augstā virsbūve labajā bortā un piltuve, kas noliekta prom no kuģa galvenās ass, lai uzlabotu gaisa spēku apstākļus. Lidmašīnas pārvadātāja Junyo kaujas karjera sākās ļoti ātri - 1942. gada maijā, tāpēc uzreiz pēc pieņemšanas ekspluatācijā tas tika novirzīts uz operācijām Aleutu reģionā. Pēc tam viņš cīnījās Gvadalkanālas salas apgabalā, piedaloties kaujā pie Santakrusas salas 1942. gada oktobrī. 1943. gada 10. jūnijā Junyo nopietni sabojāja amerikāņu zemūdene, liekot pārvadātājam atgriezties Japānā, lai veiktu remontu, kas ilga līdz septembrim. Lidmašīnas bāzes kuģis Junyo piedalījās kaujā pie Filipīnu jūras 1944. gada jūnijā, taču, neskatoties uz postījumiem, tam izdevās atgriezties bāzē. Pēc šīs kaujas aviācijas bāzes kuģis daudz nepiedalījās cīņās Klusajā okeānā un no 1944. gada decembra - līdz pat kara beigām - atradās Sasebo, kur to pārņēma amerikāņi. Junyo lidmašīnas bāzes kuģis tika nodots metāllūžņos līdz 1947. gada augustam.