Pirāti ir termins, ko lieto, lai aprakstītu cilvēkus, kuri laupīšanas nolūkos apzog un bieži vien noslīcina komerciālas vienības, retāk - kuri uzbrūk krastiem ar tādiem pašiem mērķiem. Pirātisma jēdziens ir zināms kopš seniem laikiem, un cīņu pret tiem vadīja, piemēram, Jūlijs Cēzars vai Pompejs 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tas neaprobežojas arī tikai ar Eiropas civilizācijas loku - vieni no slavenākajiem pirātiem vēsturē bija Japānas pirāti, kas uzbrūk Ķīnas krastiem, kas pazīstami kā wako, kuri īpaši aktīvi darbojās 13.-14.gadsimtā. Īpaša pirātisma attīstība Atlantijas okeānā notika 16. un 17. gadsimtā un bija cieši saistīta ar Spānijas sudraba un zelta importu no Jaunās pasaules. Ļoti spraiga cīņa pret pirātismu aizsākās 18. gadsimtā, un cīņu aizsāka Lielbritānija, gūstot vērā ņemamus panākumus šajā jomā. Tāpat der atcerēties, ka berberu pirāti, kas darbojušies Vidusjūrā, bija nopietna problēma 18. un 19. gadsimta mijā, taču rezultātā divu t.s. Berberu kari (1801-1805 un 1815-1816) šī problēma tika likvidēta pēc ASV flotes iniciatīvas. Jāpiebilst, ka pirāti izmantoja dažāda veida kuģus, tostarp sloopus, brigas un galeonus. Konkrēts pirātu karogs bija t.s Jolly Roger jeb smejošs galvaskauss ar sakrustotiem kauliem uz melna fona. No otras puses, slavenākie pirāti bija, piemēram, Edvards Anglija, Semjuels Belamijs un Viljams Kids.