Master Box 24069 Ancient Greek Myths Series: Trophy

Kavalērijai (grieķu: hippeis) bija mainīga loma senās Grieķijas armijā. Arhaiskajā periodā (apmēram no 8. gs. pirms mūsu ēras līdz aptuveni 6./5. gs. p.m.ē.) tas faktiski bija vissvarīgākais armijas veids kaujas laukā. Šajā periodā tā bieži vien patstāvīgi izlēma grieķu poleisu cīņu likteni. Vēl vairāk – to tolaik apkalpoja galvenokārt aristokrāti, kas tādējādi cēla savu sabiedrisko prestižu un leģitimizēja savu varu daudzās polisās. Taču jau arhaiskajā periodā, iespējams, sākot no 7. gadsimta pirms mūsu ēras, šis stāvoklis strauji mainījās. Grieķu kara mākslā ir t.s Hoplītu revolūcija, kas padarīja hoplītu falangu par galveno karaspēka veidu kaujas laukā. Vēl vairāk – tādu, kas ar pareizu komandu varētu viegli atvairīt kavalērijas uzbrukumu. Tas nozīmēja, ka klasiskajā periodā (5.-4. gadsimtā pirms mūsu ēras) kavalērijai grieķu armijā bija diezgan palīgdarbība un sekundāra loma. To izmanto, lai veiktu izlūkošanu, apdrošinātu gājienus, bet reti kaujā. Šis stāvoklis sāk mainīties tikai pēc Peloponēsas kara, un kavalērija Maķedonijā piedzīvo īstu renesansi Filipa II un Aleksandra Lielā pakļautībā.