Difficulty level of the model in 1-5 scale (1-very simple, 5-very complicated): 3
Pirmās atsauces uz šaujampulvera artilēriju vai uguns artilēriju parādījās Latīņu Eiropā vēlajos viduslaikos, precīzāk – 14. gadsimtā. Te gan jāpiebilst, ka šaujampulveris ārpus Eiropas – Ķīnā – bija pazīstams daudz agrāk, un pirmā šaujampulvera artilērijas izmantošana šajā valstī, iespējams, datējama ar 12. un noteikti arī 13. gadsimtu. Poļu zemēs sākotnēji salīdzinoši nelielos apmēros tika izmantota šaujampulvera artilērija, iespējams, Kazimira Lielā valdīšanas laikā (1333-1370). Kopumā var pieņemt, ka pirmie pulvera pistoles Eiropā bija ļoti nepilnīgi - tiem bija zems uguns ātrums, tie radīja lielas problēmas transportā (pietiek ar to, ka tie nebija uzstādīti uz riteņa gultas!) Un bija ļoti neprecīzi. Turklāt tie bija ārkārtīgi dārgi (pēc tā laika standartiem), un tiem bija nepieciešams atbilstoši apmācīts personāls. Tas viss nozīmēja, ka tie netika izmantoti ļoti plašā mērogā, un, ja kas, tad drīzāk aplenkumu laikā, nevis vispārējās kaujās. Taču šaujampulvera artilērija intensīvi attīstījās 15. gadsimtā. Parādījās arvien ideālāki bombardi, kurus ar laiku jau var saukt par lielgabaliem, sāka izmantot stiprinājumus ar ritenīšiem (īpaši Francijā), tika pilnveidota ieroču liešanas tehnoloģija un sāka izmantot lietās metāla lodītes, kas nav izgatavotas no akmens. lietojams, pateicoties kam bumbiņa varētu vēl labāk piegulties mucas caurulei. Tas viss nozīmēja, ka artilērijas loma kaujas laukos pieauga. Simtgadu kara beigās (1337-1453) tai jau bija nozīmīga loma franču armijā, tāpat kā Burgundijas armijā Kārļa Drosmīgā valdīšanas laikā (1467-1477). Tomēr tam bija liela nozīme Itālijas karu sākumā (1494-1559), gan aplenkumu laikā, gan cīņās uz lauka.
The models are digitally printed - some adhesives can dissolve the ink!
Paint in digital printing can be dissolved by certain types of adhesives like butaprene and similar on the same solvents. Before bonding, it is advisable to try the adhesive used on a barely visible part of the model.