Aginkūras kauja (ang. Battle of Agincourt) notika 1415. gada 25. oktobrī Francijas ziemeļaustrumu teritorijā starp Anglijas karaļa Henrija V karaspēku no Lankasteru dinastijas un Francijas armiju, kuru vadīja - galvenokārt - Franču konetable Šarls D'Albrē. Tiek pieļauts, ka Anglijas pusē kaujā piedalījās no 6000 līdz 9000 karavīru, savukārt franču karaspēka skaits tiek lēsts ļoti dažādi - no 12 000 līdz pat 36 000 vīru. Ir skaidrs, ka franču pusei bija izteikts skaitliskais pārsvars pār angļu armiju. Ir arī vērts piebilst, ka angļu armiju galvenokārt veidoja loka šāvēji, kas bruņoti ar garo loku, savukārt Francijas pusē bija aptuveni 10 000 bruņinieku un liels, lai arī nezināms, skaits kājnieku, tostarp loka šāvēji un arbaleti. Ir gandrīz droši, ka angļu puse (līdzīgi kā Crecy 1346. gadā) ieņēma aizsardzības nostāju, nostiprinot savas pozīcijas ar palisādi. Turklāt Henrijs V izvēlējās pozīciju, kas neļāva viņam tikt sānis, kā arī aizsardzībai labvēlīgu reljefu un kavēja kavalērijas uzbrukumus. Cīņa, iespējams, sākās ap pulksten 11.00, kad angļu un velsiešu loka šāvēji tika izvirzīti apmēram 300 metru attālumā no franču pozīcijām. Šajā attālumā loka šāvēji sāka apšaut ienaidnieka pozīcijas. Franči atbildēja ar nekārtīgu uzbrukumu, ko atvairīja disciplinētie angļu kājnieki. Sekojošie franču bruņinieku uzbrukumi, kas tika veikti kavalērijas lādiņu veidā, bija satraukti, taču Anglijas puse tos tomēr atvairīja. Cīņa bija pilnīga angļu panākumi. Savā gaitā Henrijs V zaudēja - ar. dažādas aplēses - no 200 līdz 600 cilvēkiem, un franču zaudējumi sasniedza - atkal, saskaņā ar dažādas aplēses – no 2200 līdz aptuveni 13 000 nogalināto un sagūstīto. 1415. gada Aginkūras kauja tiek uzskatīta par vienu no lielākajām angļu uzvarām Simtgadu kara laikā (1337-1453) un neapšaubāmi par Henrija V lielāko militāro panākumu. Jāpiebilst, ka šī lielā kauja kļuva arī par karadarbības galveno asi. Viljama Šekspīra drāma "Henrijs V".