Humber Armored Car (Humber AC) bija britu bruņumašīna no Otrā pasaules kara. Pirmie Humber AC prototipi tika uzbūvēti 1940. gadā, bet sērijveida ražošana tika veikta 1940.-1945. Kopumā tika uzbūvēti aptuveni 3700 šāda veida transportlīdzekļi. Humber AC darbināja viens 90 ZS Humber Super Snipe karburatora dzinējs. Mk I versija bija bruņota ar 3 ložmetējiem: vienu 15 mm Besa, vienu 7,92 mm Besa un vienu 7,7 mm Bren.
Humber Armored Car tika radīts, reaģējot uz Lielbritānijas armijas vajadzību pēc jaunas bruņumašīnas un izlūkošanas automašīnas. Guy Motors un Karrier Motors Limited, kuriem tika piešķirts līgums par jaunu transportlīdzekļu būvniecību, savā konstrukcijā izmantoja Karrier KT4 artilērijas traktora šasiju, taču tā tika modernizēta, lai atbilstu jaunajām vajadzībām. Jaunais britu bruņumašīna izrādījās veiksmīgs dizains, ko raksturo augsta mobilitāte, augsta uzticamības pakāpe un zemas masveida ražošanas izmaksas. Tās laikā tika izveidotas četras Humber Armored Car izstrādes versijas. Pirmā, ar nosaukumu Mk I, bija pamata versija. Neilgi pēc tam tika ieviesta Mk II versija, kurai bija labākas formas korpuss, kas ļāva apkalpei atstāt vairāk vietas. Nākamā versija ir Mk III, kurai bija palielināts tornītis un apkalpe tika paplašināta līdz četriem cilvēkiem. Pēdējā izstrādes versija un visplašāk ražotā bija Humber Armored Car Mk IV, bruņota ar 37 mm lielgabalu un atkal ar trīs cilvēku apkalpi. Visas Humber Armored Car versijas intensīvi piedalījās Otrajā pasaules karā. Viņi tika pakļauti ugunskristībām kauju laikā Āfrikā Ziemeļos (1940-1943), vēlāk cīnījies Itālijas karagājienā (1940-1943), Normandijā, Francijā un Rietumvācijā (1944-1945), bet arī Tālajos Austrumos cīņās ar japāņiem. Viņi dienēja arī Polijas bruņotajos spēkos Rietumos (PES). Par Humber auto kvalitāti var apliecināt fakts, ka tas nokļuva pie daudziem ārzemju saņēmējiem (piem., Beļģijā, Francijā vai Kanādā), kur kalpoja līdz 70. gadiem!