Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.
Napoleona karu laikā (1799-1815) britu armijā dienēja no skotiem savervētās vienības. Tos, kas tika savervēti no Skotijas zemienes dienvidu daļas, bieži sauca par zemienēm, savukārt tos, kas tika savervēti no kalnainās ziemeļu daļas, sauca par augstzemniekiem. Lielākā daļa hailandiešu pulku nesa vairākus - izņēmums bija pulki no 71. līdz 75. Vecākais Lielbritānijā izveidotais skotu pulks bija 42. pulks, t.s. Melns pulkstenis. 1808. gadā britu armijā bija aptuveni 25 skotu pulki. Tāpat kā "angļu" vienībām, kaujas laukā pamatvienība bija bataljons, savukārt pulks biežāk tika uztverts kā administratīvā vienība. Ir arī vērts piebilst, ka vienam pulkam varētu būt ļoti dažādi spēki, sākot no 1 līdz 3-4 bataljoniem. Savukārt viens bataljons parasti tika sadalīts 10 rotās. Skotijas pulki, īpaši augstienes, tika uzskatīti par vieniem no labākajiem Lielbritānijas armijā. Viņu karavīri bija pazīstami ar savu stoisko mieru ienaidnieka priekšā, lielo disciplīnu, ļoti labu fizisko sagatavotību, kā arī izturību pret grūtībām, kas rodas garajos gājienos.