Izšķirošā ietekme uz vācu kājnieku organizācijas un taktikas veidošanu pirms Otrā pasaules kara sākuma bija, no vienas puses, iepriekšējā pasaules kara pieredze, bet arī 20. un 30. gados tapušie teorētiskie darbi, kas nereti uzsvēra nepieciešamību uztvert vācu kājniekus kā uzbrūkoša kara instrumentu. Tas skāra gan ekipējumu, gan organizāciju vācu kājnieku divīzijā, kas 1939. gada septembra kampaņā sastāvēja no 3 kājnieku pulkiem, no kuriem katrs bija sadalīts 3 kājnieku bataljonos, artilērijas rotā un prettanku rotā. Papildus darbojās daudzas atbalsta vienības, tajā skaitā: artilērijas pulks ar 4 artilērijas eskadroniem (tostarp viens smagais), prettanku bataljons, sapieru bataljons un sakaru bataljons. Kopumā tā sauktā kājnieku divīzija Pirmajā mobilizācijas vilnī aptuveni 17 700 cilvēku bija ievērojama artilērijas sastāvdaļa, taču tā bija arī bagātīgi aprīkota ar ložmetējiem. Tam bija arī mūsdienīgi un efektīvi - tiem laikiem - saziņas un komandēšanas līdzekļi. Kara gaitā kājnieku divīzijas piedzīvoja transformāciju - 1943. gadā dažas no tām tika pārveidotas par bruņugrenadieru divīzijām. Taču no 1943. gada "tradicionālo" kājnieku standarta divīziju veidoja ap 12 500 vīru (nevis ap 17 700 kā 1939. gadā), un tajā tika samazināta arī tās artilērijas komponente – īpaši smagā artilērija, savukārt tās anti- tanka aizsardzība tika ievērojami uzlabota. Tiek pieņemts, ka visa Otrā pasaules kara laikā Vērmahtā dienēja aptuveni 350 kājnieku divīzijas.
British Commandos ir britu īpašā vienība, kas savu nosaukumu devusi poļu valodas vārdam, kas apzīmē desantniekus. Vienība tika izveidota pēc Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila pavēles 1940. gadā pēc sakāves un britu ekspedīcijas spēku izvešanas no Francijas tajā pašā gadā. Pēc definīcijas vienībai bija jādarbojas Vācijas okupētajā Eiropā un jāveic plaši saprotamas graujošas, sabotāžas un izlūkošanas darbības. Sākotnēji britu armijas karavīri tika savervēti Commandos. Tiek pieņemts, ka laika posmā no 1940. līdz 1945. gadam šīs vienības rindās izgājuši aptuveni 25 000 cilvēku, tostarp ne tikai briti, bet arī brīvprātīgie no tādām valstīm kā Grieķija, Francija, Polija un ASV. Komandu vienībās liels uzsvars tika likts uz viena karavīra iniciatīvu, spēju darboties patstāvīgi un tikt galā ar ārkārtīgi sarežģītiem kaujas apstākļiem. Mācības bija ļoti smagas, prasīgas un Otrā pasaules kara gaitā – laika gaitā tās mainījās, cita starpā atsaucot arī artilērijas vai gaisa atbalstu. Viena no slavenākajām Commandos veiktajām darbībām bija 1942. gada reids Sennazjērā, taču komando vienības plašā mērogā darbojās arī Normandijas operācijas laikā 1944. gadā.