Italeri 6003 French Heavy Cavalry

Revolucionāro karu laikā (1792-1799) un - īpaši - Napoleona periodā (1799-1815) Francijai, iespējams, bija visefektīvākā kara mašīna Vecajā kontinentā, kas gandrīz noveda pie tās ilgstošas hegemonijas pār Eiropu. Tas būs patiesība teikt, ka šīs mašīnas galvenais elements bija Francijas armija. Kavalērijai šajā armijā bija ļoti svarīga loma. Tā rindās kā patstāvīgi pulki tikai konsulāta laikā (1799-1804) parādījās kirasieru vienības, no kurām pirmās tika izveidotas no t.s. smagā kavalērija 1801.-1802.gadā. 1803. gadā kirasieru pulku skaits tika noteikts divpadsmit. Līdz 1807. gadam kirasieru pulkā bija aptuveni 780 vīru, kas bija sadalīti četrās eskadronās, katrā pa divām rotām. Savukārt kopš 1807. gada kirasieru pulkā bija 5 eskadras un 1040 pilna laika vīri. Pamata franču kirasieru bruņojums bija AN IX platais zobens (līdz 1805. gadam), un vēlāk tas tika aizstāts ar AN XI plato zobenu. Sekundārie ieroči bija kavalērijas pistoles AN IX, kas sver 1,29 kilogramus un kalibru 17,11 mm. Vēlāk sāka izmantot arī pistoles AN XI. Viņiem galvā bija dzelzs ķiveres, un ķermeni aizsargāja aizmugures plāksne un krūšu plāksne. Kā kuriozu var minēt, ka 1805.-1815.gadā tika lietoti pat trīs veidu kiras, kas tomēr nedaudz atšķīrās savā starpā. Franču kirasieri bija klasiska smagā kavalērija, kas bija piemērota galvenokārt kaujas laukam, bet kam bija maza nozīme t.s. mazs karš. Starp labākajiem šī formējuma komandieriem ir, piemēram, ģenerālis d'Hautpuls, kurš īpaši izcēlās Austerlicā (1805), un ģenerālis Espaņs, kurš lieliski paveica Kaldjē kaujā.