Napoleons Bonaparts dzimis 1769. gada 15. augustā un miris 1821. gada 5. maijā. No 1799. gada viņ¹ bija Francijas Republikas pirmais konsuls, no 1804. gada - Francijas imperators. Viņ¹ ir pla¹i atzīts par izcilāko militāro komandieri militārajā vēsturē, un da¾i viņu pat dēvē par "kara dievu". Napoleons pēc izcelsmes nebija francūzis, bet gan korsikānis, sala, kuru īsi pirms Napoleona dzim¹anas iekaroja Francijas karaliste. 10 gadu vecumā viņ¹ tika uzņemts militārajā skolā Brienne-le-Chateau, kur viņ¹ varēja mācīties, pateicoties karaliskajai stipendijai. 1784. gadā viņ¹ turpināja militāro izglītību l'Ecole Militaire Parīzē, kuru absolvēja 1786. gadā. Tad viņ¹ iestājās franèu armijā kā otrs leitnants – viņam toreiz bija 17 gadu. 1793. gadā (24 gadu vecumā) viņ¹ pavēlēja uzvaro¹ajam Tulonas aplenkumam. Napoleona lieliskā militārā karjera sākās 1796. gadā, kad viņ¹ pārņēma Francijas Itālijas armijas vadību un vairākās labi vadītās kaujās 1796.-1797. gadā viņ¹ pilnībā sakāva Sardīnijas un Austrijas armijas, noslēdzot Francijai labvēlīgu mieru Campo Formio. Viņam tajā laikā bija tikai 28 gadi! Vēlāk direktorāts viņu nosūtīja uz Ēģipti, kur 1798. gadā uzvarēja Piramīdu kaujā, bet 1799. gadā pameta armiju un atgriezās Francijā, kur 1799. gada 9. novembrī veica militāru apvērsumu (tā. - sauc par 18. Brumaire apvērsumu). 30 gadu vecumā viņ¹ kļuva par 1.konsulu. Nākamie gadi (1800-1807) bija virkne neticamu militāru panākumu, ko iezīmēja tādas cīņas kā: Marengo, Austerlica, Jena un Frydland. 1808. gadā Spānijā ienāca Napoleona armija, un gadu vēlāk (1809.) Francijas imperators uzvarēja lielajā Vagramas kaujā, iegūstot sev – līdz 1812. gadam – gandrīz vai hegemona lomu Eiropā. 1812. gadā sākās Napoleona beigu sākums ar viņa armijas katastrofu Krievijā. 1813. gadā viņ¹ zaudēja lielajā Leipcigas kaujā un, neskatoties uz 1814. gadā Francijā gūtajiem taktiskajiem panākumiem, tajā pa¹ā gadā bija spiests atteikties no troņa. Viņ¹ tika izsūtīts uz Elbas salu, no kuras viņ¹ izbēga 1815. gadā, atkal pārņemot varu Francijā. Tomēr sakāve Vaterlo sagrāva viņa izredzes saglabāt troni. Viņ¹ atkal zaudēja spēku un nācās doties uz Sv. Helēna, kur viņ¹ nomira 1821. gadā. Acīmredzot viņa pēdējie vārdi bija "Francija, armija, avangards, ®ozefīne ...". Napoleons Bonaparts tiek uzskatīts par izcilāko komandieri pasaules vēsturē un vienu no lielākajiem valstsvīriem Francijas vēsturē.