Dragon 6053 GERMAN SIGNAL TROOPS

Vācu armijā 1. pasaules kara beigās sakaru vienībās dienēja ap 189 000 virsnieku un karavīru, un armija ļoti labi apzinājās sakaru lomu kaujas laukā. Laika posmā no 1919. līdz 1933. gadam, tātad reihsvēra laikmetā, komunikācija tika intensīvi attīstīta, par ko liecina fakts, ka katrā no toreizējām vācu kājnieku divīzijām (skaits 7) bija sakaru bataljons, kas sastāvēja no: štāba, telefona kompānijas un radio kompānijas. . No 1933. līdz 1939. gadam sakaru karaspēka attīstība ievērojami paātrinājās, vienlaikus ar Vācijas Vērmahta straujo kvantitatīvo attīstību. Sakaru vienību nosaukšanai tika izmantoti arī divi termini: Nachrichtentruppen (vienības, kas nodrošina augstāka līmeņa komunikāciju, piemēram, divīzijas vai korpusi) un Truppen-Nachrichtenverbände (apakšvienības, kas atbild par komunikāciju līmeņos no pulka uz leju). Lauka armijas līmenī par sakariem bija atbildīgs īpašs sakaru pulks trīs bataljonu sastāvā ar radio un telefona sakaru kompānijām. Armijas korpusam bija savs sakaru bataljons, kura sastāvā bija: štābs, telefona un celtniecības kompānija, telefona un radio kompānija, vieglo sakaru kolonna un autodarbnīca. Pulka un kājnieku bataljona līmenī darbojās organisko sakaru vadi ar spēku no 20 līdz 32 cilvēkiem. Jāpiebilst, ka visas sakaru vienības bija pilnībā motorizētas vai – vēlāk – mehanizētas.