Black Dog F32002 German Fighter Pilot N°2

Vācijas gaisa spēki tika organizēti 1913. gadā ar nosaukumu die Fliegertruppen des deutschen Kaiserreiches, lai mainītu savu nosaukumu uz 1916. Luftstreitkräfte. Pirmā pasaules kara uzliesmojuma laikā tie spēlēja izšķirīgi pakārtotu lomu sauszemes spēkiem un turklāt bija tiem diezgan stingri pakļauti. Jāpiebilst, ka katrā vācu kājnieku divīzijā 1914. gada augustā ietilpa 6 lidaparātu izlūkošanas kompānija. Tomēr ļoti ātri vācu gaisa spēki sāka paplašināties un ieņemt arvien nozīmīgāku lomu kaujas laukā. 1918. gadā viņiem kopumā bija aptuveni 2700 lidaparātu un aptuveni 240 citu lidmašīnu. Šī ievērojamā kvantitatīvā attīstība bija iespējama, cita starpā, pateicoties spēcīgai rūpnieciskajai bāzei un labi attīstītai aviācijas nozarei ar tādām rūpnīcām kā: Albatros Flugzeugwerke, Fokker, Pfalz Flugzeugwerke vai Siemens-Schukert. Vācu gaisa spēki 1914.–1918. gadā prezentēja arī daudzas veiksmīgas lidmašīnas, tostarp lielisko Fokker Dr.I vai Gotha G.IV vai GV iznīcinātāju, kā arī tādus neparastus dizainus kā Zeppelin-Staaken R.VI. Arī Vācijas gaisa spēki Lielā kara laikā varēja piedzīvot organizatoriskas izmaiņas, par ko liecina specializēto iznīcinātāju vienību (vācu: Jagdstaffeln) izveidošana 1916. gadā. Par sarkano baronu dēvētais Manfreds fon Rihthofens neapšaubāmi bija viens no lielākajiem Luftstreitkräfte dūžiem, taču der atcerēties arī tādus pilotus kā: Makss Immelmans, Vilhelms Franks, Osvalds Bolke, Ernsts Udets vai vēlākais Luftwaffe komandieris Hermans Gērings.