Var riskēt ar apgalvojumu, ka Vācijas valsts pirmsākumi datējami ar 9. gadsimtu, kad Karolingu valsts tika sadalīta trīs daļās (Verdunas līgums, 843), un no šī dalījuma izrietošā Austrumfranku valsts bija tiešais priekštecis. viduslaiku Vācijā. Bruņinieku šķira salīdzinoši ātri attīstījās toreizējā Vācijā. Jāpiebilst, ka poļu vārds "bruņinieks" cēlies no vācu vārda "ritter", kas nozīmēja ne tikai zirgu karotāju, bet arī zemes īpašnieku, kurš, pateicoties ienākumiem no zemes, varēja bruņoties ar salīdzinoši dārgu ekipējumu. . Pilnajā (X-XIII gs.) un vēlīnā (XIV-XV gs.) viduslaikos vācu bruņinieku grupa bija iesaistīta daudzos konfliktos dažādās Eiropas daļās un ārpus tās. Vispirms jāmin Vācijas impērijas paplašināšanās (no 962. gada) uz dienvidiem, pussalas virzienā. Apenīniem, bet arī uz austrumiem - uz polābijas slāvu, Polijas, bet arī baltu tautu ieņemtajām zemēm. Lai nu kā, uz baltu tautu rēķina veikto ekspansiju (13.-14.gs.) galvenokārt veica Teitoņu ordenis. Šķiet, ka parādē nav pieminēta ievērojamā vācu bruņinieku dalība Trešajā krusta karā uz Svēto zemi (1189-1192), ko organizēja Vācijas imperators Frederiks Barbarosa. Paplašināšanās uz dienvidiem notika ar mainīgu veiksmi un bieži vien vācu bruņiniekiem maksāja daudz asiņu (piemēram, sakāve Legnano kaujā 1176. gadā), un galu galā beidzās ar neveiksmi. Jāpiebilst, ka 13. gadsimtā galvenais vācu bruņinieka aizsardzības līdzeklis bija ķēdes pasts, kam laika gaitā tika pievienoti plākšņu bruņu elementi. Tikai 14. gadsimta beigās un 15. gadsimtā sāka izmantot pilnas plākšņu bruņas. Tieši uz vācu teritorijām bija arī t.s gotiskās bruņas, kas bija gandrīz bruņu šedevrs. Lielisks tās piemērs ir Augsburgā izgatavotās un Vīnes Mākslas vēstures muzejā prezentētās bruņas no aptuveni 1480. gada, kas piedēvētas Tiroles Sigismundam. 12. gadsimtā vācu bruņinieks visbiežāk valkāja t.s lieliska ķivere, kuru tomēr no 13. gadsimta sāka aizstāt t.s basinetu, kas salīdzinoši ātri sāka saņemt kustamo plīvuru. Vācijā bieži vien formā t.s klappvisier (no 13.-14.gs.). Piecpadsmitajā gadsimtā salāti, kas, iespējams, nokļuva Vācijā no mūsdienu Itālijas apgabala, kļuva populāri vācu bruņinieku vidū. Runājot par uzbrukuma ieročiem - protams, zobens un (no viduslaikiem) arī kopija valdīja augstāk. Tika izmantoti arī dažāda veida neasi ieroči, piemēram, pildījuma kaste (vēlajos viduslaikos).