Imperiālā un karaliskā aviācija (vācu. Kaiserliche und Königliche Luftfahrtruppen, saīsināti kā KuK Luftfahrtruppen) ir Austroungārijas monarhijas gaisa spēki, kas formāli tika izveidoti 1893. gadā un sākotnēji tika izmantoti tikai izlūkošanas uzdevumiem. Viņu vienīgie dirižabļi tajā laikā bija gaisa baloni. Apmēram no 1909. gada dirižablis sāka izmantot KuK Luftfahrtruppen un neilgi pēc tam - pirmās lidmašīnas. Savukārt 1914. gada augustā-septembrī Austroungārijas gaisa spēkos bija tikai 35 lidmašīnas. Tiek pieņemts, ka starp Eiropas lielvarām KuK Luftfahrtruppen 1914. gadā bija vissliktākais - gan lidmašīnu skaita, gan pilotu sagatavotības ziņā. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā šie spēki tika ievērojami paplašināti. Tiek lēsts, ka 1914.-1918.gadā Austrijā-Ungārijā tika uzbūvēti aptuveni 5400 lidaparāti, no kuriem lielākā daļa bija mašīnas, kas ražotas saskaņā ar Vācijas licenci, lai gan tās bieži tika pārveidotas. Piemēri: Hansa-Brandenburg BI un DI vai Albatros D.III. Taču tika izveidotas arī pašmāju konstrukcijas, piemēram, Aviatik DI.Vērts piebilst, ka KuK Luftfahrtruppen darbojās gan Austrumu, gan Itālijas frontē.
Vācijas gaisa spēki tika organizēti 1913. gadā ar nosaukumu die Fliegertruppen des deutschen Kaiserreiches, lai mainītu savu nosaukumu uz 1916. Luftstreitkräfte. Pirmā pasaules kara uzliesmojuma laikā tie spēlēja izšķirīgi pakārtotu lomu sauszemes spēkiem un turklāt bija tiem diezgan stingri pakļauti. Jāpiebilst, ka katrā vācu kājnieku divīzijā 1914. gada augustā ietilpa 6 lidaparātu izlūkošanas kompānija. Tomēr ļoti ātri vācu gaisa spēki sāka paplašināties un ieņemt arvien nozīmīgāku lomu kaujas laukā. 1918. gadā viņiem kopumā bija aptuveni 2700 lidaparātu un aptuveni 240 citu lidmašīnu. Šī ievērojamā kvantitatīvā attīstība bija iespējama, cita starpā, pateicoties spēcīgai rūpnieciskajai bāzei un labi attīstītai aviācijas nozarei ar tādām rūpnīcām kā: Albatros Flugzeugwerke, Fokker, Pfalz Flugzeugwerke vai Siemens-Schukert. Vācu gaisa spēki 1914.–1918. gadā prezentēja arī daudzas veiksmīgas lidmašīnas, tostarp lielisko Fokker Dr.I vai Gotha G.IV vai GV iznīcinātāju, kā arī tādus neparastus dizainus kā Zeppelin-Staaken R.VI. Arī Vācijas gaisa spēki Lielā kara laikā varēja piedzīvot organizatoriskas izmaiņas, par ko liecina specializēto iznīcinātāju vienību (vācu: Jagdstaffeln) izveidošana 1916. gadā. Par sarkano baronu dēvētais Manfreds fon Rihthofens neapšaubāmi bija viens no lielākajiem Luftstreitkräfte dūžiem, taču der atcerēties arī tādus pilotus kā: Makss Immelmans, Vilhelms Franks, Osvalds Bolke, Ernsts Udets vai vēlākais Luftwaffe komandieris Hermans Gērings.