Britu astotā armija tika izveidota Ziemeļāfrikā 1941. gada septembrī no Ēģiptē dislocētajiem spēkiem. Līdz tā paša gada novembrim tas sastāvēja no diviem korpusiem - XIII un XXX. Tajā cita starpā ietilpa 2. Jaunzēlandes kājnieku divīzija, 4. Indijas kājnieku divīzija, 7. Panzeru divīzija (slavenās tuksneša žurkas) un 1. Dienvidāfrikas kājnieku divīzija. 1942. gada beigās 10 divīzijās un vairākās neatkarīgās brigādēs bija saformēti ap 220 000 cilvēku. Astotā armija tika pakļauta ugunskristībām Tobrukas kaujas laikā 1941. gada novembrī. Vēlāk, 1941.-1943.gadā, viņa cīnījās Ziemeļāfrikā, izcīnot ļoti svarīgu uzvaru Elalameinas kaujā, bet vēlāk pārspējot Axis spēkus Lībijā un Tunisijā. Ir vērts piebilst, ka tās komandieris no 1942. gada augusta līdz 1943. gada decembrim bija Bernards Lovs Montgomerijs – viens no labākajiem Otrā pasaules kara britu komandieriem. No 1943. līdz 1945. gadam astotā armija karoja apgabalā Apenīni, piedaloties desantā Sicīlijā un izkraušanā Itālijas dienvidos. Tās karavīri vēlāk izlauzās cauri gotiskajai līnijai un Gustava līnijai, kā arī karoja pie Montekasino 1944. gadā. Tā bija 8. armija, kurā ietilpa Polijas bruņoto spēku 2. korpuss ģenerāļa Andersa vadībā. 1945. gadā astotā armija karoja Po ielejā, vēlāk ienāca Austrijā, kur beidza savu kaujas ceļu Otrā pasaules kara laikā.
Afrika Korps (pilns vācu vārds: Deutsches Afrikakorps, saīsināti DAK) sarunvalodā tiek saprasts kā vācu zemes vienību kopnosaukums, kas karoja Ziemeļāfrikā 1941.-1943.gadā. Afrika Korps tika izveidots 1941. gada februārī Itālijas armijas sāpīgo sakāvju rezultātā kaujās ar britiem Āfrikā 1940./1941. gada mijā. Viņa galvenais uzdevums bija nākt palīgā itāļu sabiedrotajam un apturēt britu karaspēka virzību Lībijā. Vienības komandieris bija ģenerālis, vēlāk feldmaršals Ervins Rommels. Sākotnēji DAK sastāvēja tikai no 5. vieglās divīzijas (vēlāk pārveidota par 21. bruņoto divīziju), 1941. gada maijā tai pievienojās 15. bruņoto spēku divīzija, bet 1941. gada beigās - 90. vieglā divīzija. Jāpiebilst, ka jau 1941. gada vidū tika dibināta Panzergruppe Afrika, kuras vadītājs bija Ervins Rommels, un tai pievienojās Afrika Korps. Neraugoties uz aizsardzības uzdevumiem, DAK (vai plašāk Panzergruppe Afrika) ļoti ātri pēc nosēšanās – pēc sava komandiera iniciatīvas – uzsāka stingri uzbrukuma operācijas, sagādājot britiem virkni sakāvju tuksnesī 1941.–1942. Tomēr tieši toreiz tā komandieris tika nosaukts par tuksneša lapsu. Tomēr tajā pašā laikā DAK jau no paša sākuma uztrauca piegādes problēmas, kas negatīvi ietekmēja tās spēju veikt uzbrukuma darbības. Viņš cieta ievērojamu sakāvi Otrajā Elalameinas kaujā (1942. gada oktobris-novembris), kas lika DAK atkāpties līdz Tunisijai, kurā viņš cīnījās līdz 1943. gada maijam.