Revolucionāro karu laikā (1792-1799) un - īpaši - Napoleona periodā (1799-1815) Francijai, iespējams, bija visefektīvākā kara mašīna Vecajā kontinentā, kas gandrīz noveda pie tās ilgstošas hegemonijas pār Eiropu. Tas būs patiesība teikt, ka šīs mašīnas galvenais elements bija Francijas armija. Savukārt šajā armijā ļoti nozīmīgu lomu spēlēja gvarde - sākotnēji Konstitucionālā gvarde (1791), tad Konsulārā gvarde un visbeidzot ķeizariskā gvarde (no 1804). Imperatoriskās gvardes izveidošanas laikā tajā tika savervēti īsti franču armijas veterāni, kuriem bija 10 gadu dienests un kuri bieži piedalījās vairāk nekā vienā kaujā. Norīkojums gvardē viņiem bija atalgojums un liels pagodinājums, un pati gvarde baudīja lielu cieņu un cieņu Francijas armijā. Piebildīsim, ka 1804. gadā tajā bija aptuveni 11 500 cilvēku un sastāvēja no gvardes grenadieru, gvardes pēdu šāvēju, gvardes kavalērijas, kā arī gvardes jūrniekiem un artilērijas karavīriem. 1806. gadā tika izveidots arī gvardes dragūnu pulks un 1. ķeizarsardzes vieglās kavalērijas-lanceru pulks. 1805.–1807. gada karagājienā Napoleons gvardi izturējās kā pret dzelzs rezervi, kas varētu iesaistīties cīņā kā galējais līdzeklis. 1809. gadā gvarde tika sadalīta Jaunajā un Vecajā gvardē, no kurām pirmo bija paredzēts izmantot kaujā daudz biežāk nekā Veco gvardi. 1812. gadā parādījās arī Vidējā gvarde, taču tā iegāja vēsturē gadu vēlāk (1813. gadā). Aizsargu karaspēks - gan Jaunie, gan Vecie - tika izmantoti kaujās 1813., 1814. un 1815. gada karagājienu laikā. Pēdējā Vecās gvardes epizode bija laukuma veidošana, ko veica 1. gvardes kājnieku pulka ģenerāļa vadībā. Cambronne, kuru, saskaņā ar leģendu, pēc padošanas priekšlikuma viņš atbildēja: "Garde mirst, bet nekad nepadodas!" Cita anekdote par gvardi vēsta, ka Napoleons miera sarunu laikā Tilžā (1807) tikās ar caru Aleksandru I, viņš norādīja uz sargu, kura seja bija senām rētām, un jautāja: "Ko jūs domājat par karavīriem, kuri varētu izturēt tādus brūces?" Uz ko cars atbildēja:" Un ko jūs domājat par karavīriem, kuri varētu radīt šādas brūces?" Kad Napoleons par to samulsa, gvardes grenadieris bez palīdzības atbildēja: "Tagad viņi visi ir miruši."