Hatsu¹imo bija japāņu iznīcinātājs, kura ķīlis tika ielikts 1933. gadā, palaists ūdenī 1933. gada novembrī un nodots ekspluatācijā Japānas impērijas flotē 1934. gada septembrī. Kuģa garums nolai¹anas brīdī bija 109,5 m, platums 10 m, bet faktiskā pilna ūdensizspie¹ana - 1800 tonnas. Iznīcinātāja Hatsu¹imo maksimālais ātrums bija līdz 36 mezgliem. Galvenais bruņojums palai¹anas brīdī bija 5 127 mm lielgabali divos divos un vienā tornī, un sekundārais bruņojums bija divi 40 mm lielgabali, dziļuma lādiņa palai¹anas iekārtas un deviņas 610 mm torpēdu caurules.
Hatsu¹imo bija ceturtais Hatsuharu klases iznīcinātājs. ©āda veida iznīcinātāju projektē¹anas pamatā bija ļoti veiksmīgā Fubuki klase, taču bija jāievēro 1930. gada atbruņo¹anās līguma noteikumi, kas lika ierobe¾ot maksimālo tilpumu līdz 1850 tonnām. Rezultātā tapa kuģis ar Fubuki klasei līdzīgām iespējām, bet ar vājāku torpēdu bruņojumu. Vēl vairāk – arī uz Hatsuharu tipa kuģa stabilitāti un kopējo konstrukcijas izturību vēlāk nācās uzlabot. Visbeidzot, sākoties karam, ¹āda veida vienības bija tikpat labas kā to sabiedroto kolēģi, taču tām bija mazākas kaujas spējas nekā agrākā hronoloģiskā tipa Fubuki! Iznīcinātājs Hatsu¹imo sāka savu dalību Otrajā pasaules karā - ne pārāk efektīvā veidā, t.i., patrulējot mātes ūdeņos, meklējot amerikāņu zemūdenes. 1942. gada janvārī un februārī viņ¹ atbalstīja Japānas amfībijas operācijas Nīderlandes Austrumindijas reģionā. 1942. gada vasarā Hatsu¹imo karoja Aleutu reģionā, bet 1943. gada martā piedalījās komandieru salu kaujā. Pēc tam viņ¹ veica patruļas un eskorta dienestu Klusā okeāna ziemeļu daļas ūdeņos. 1944. gada aprīlī kuģis tika modernizēts: tas saņēma jaunu radaru un tika pastiprināts tā pretgaisa bruņojums. Tā pa¹a gada oktobrī viņ¹ piedalījās Leites līča kaujā. 1945. gada aprīlī viņ¹ piedalījās operācijā Ten-Go, taču netika nogremdēts. Iznīcinātājs Hatsushimo nogrima 1945. gada 30. jūlijā, atsitoties pret mīnu.