Lutzow (agrāk Deutschland) bija vācu smagais kreiseris, pazīstams arī kā kabatas kaujas kuģis, zem ķīļa tika likts 1929. gadā un palaists ūdenī 1931. gada maijā. Kaujas kuģis stājās virvju dienestā Vācijas flotē (vācu Kriegsmarine) 1933. gada aprīlī. Kuģis bija 186 m garš, 21,6 m plats, un tā pilna tilpība bija 16 200 tonnas. Lutzow maksimālais ātrums bija aptuveni 28-29 mezgli. Galvenais bruņojums bija 6 280 mm lielgabali divos trīskāršos torņos, un sekundārais bruņojums ietvēra: 8 150 mm lielgabalus vai 6 105 mm lielgabalus.
Lutzow bija viens no trim Deutschland klases kuģiem, kas tika nolaisti 20. gadsimta 30. gados. Šāda veida kuģi teorētiski tika būvēti saskaņā ar 1919. gada Versaļas līguma noteikumiem, kas uzlika Vācijas kuģiem maksimālo ūdensizspaidu, taču faktiski to pilna ūdensizspiešana nepārprotami pārsniedza šīs robežas. Deutschland tipa vienības tika būvētas tā, lai artilērijas kaujā ar jebkuru britu vai franču smago kreiseri būtu nepārspējamas priekšrocības. Lucovas kaujas karjera sākās Spānijas pilsoņu kara laikā (1936-1939). Tomēr viņa dalība Otrajā pasaules karā sākās, atbalstot vācu desantus Norvēģijā 1940. gada vidū. Šo cīņu laikā tā tika stipri bojāta un tika atjaunota līdz 1941. gada sākumam. Neilgi pēc kapitālā remonta, 1941. gada jūnijā, kuģis atkal tika sabojāts - šoreiz britu gaisa uzbrukumā -, un tas bija atkārtoti jāremontē. No 1942. gada vidus viņš karoja Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un tā gada 31. decembrī piedalījās Barenca jūras kaujā. No 1943. līdz 1944. gadam viņa kalpoja par mācību kuģi. 1945. gada sākumā viņš atbalstīja vācu karaspēku piekrastes zonā, karojot ar Sarkano armiju Baltijas baseinā - piemēram, februārī atbalstīja Fromborkas, martā Gdaņskas un Gdiņas aizstāvjus. 1945. gada 16. aprīlī to nopietni sabojāja britu bumbvedēji, bet tā paša gada 4. maijā to nogremdēja paša apkalpe.