Messerschmitt Bf-109 ir vācu metāla konstrukcijas viendzinēja iznīcinātājs zemā spārna konfigurācijā ar klasisku asti. Tas izrādījās pamata un visvairāk ra¾otais Luftwaffe iznīcinātājs Otrā pasaules kara laikā. Prototipa lidojums notika 1935. gada 29. maijā, un sērijveida ra¾o¹ana turpinājās 1936.-1945. gadā. Kopumā tiek lēsts, ka kopumā tika sara¾oti aptuveni 35 000 visu veidu iznīcinātāju Messerschmitt Bf-109, no kuriem daudzi pēc kara nonāca Čehijas un Izraēlas gaisa spēkos. Bf-109 saknes meklējamas 1933. gadā Luftwaffe izsludinātajā konkursā par jaunu iznīcinātāju. Konkurencē ar He-112 projekts Bf-109 sākotnēji zaudēja, taču, pateicoties Villija Meser¹mita intrigām, projekts varēja turpināties, un galu galā viņ¹ kļuva par sacensību uzvarētāju, kļūstot par Luftwaffe galveno iznīcinātāju. Ra¾o¹anas gaitā tika izstrādāti vairāki Bf-109 galvenie varianti. Pirmā pirmsra¾o¹anas sērija bija Bf-109B (Berta) ar da¾ādām Junkers Jumo 210 (A vai Da) dzinēja versijām. Tie tika pārbaudīti Spānijā no 1937. gada pilsoņu kara laikā. Nākamā versija ir Bf-109C (Caesar). Viņiem bija at¹ķirīgs dzinējs nekā B versijai un pla¹s bruņojums, kas sastāvēja no diviem 20 mm un 2 ZS 7,92 mm lielgabaliem. ©īs ma¹īnas cīnījās arī Spānijas debesīs. Tre¹ā versija ir Bf-109D (Dora) ar Junkers Jumo 210 Da vai Daimler-Benz DB 600 dzinēju.Cīnījās septembra kampaņā, bet 1939./1940.g.mijā tika aizstāta ar E versiju.Visvairāk slavenais modelis bija Bf-109E (Emil) ar Daimler-Benz 601A vai N dzinēju.Tas bija pirmais, kas izmantoja trīs lāpstiņu, nevis divu lāpstiņu dzenskrūvi. Bf-109E cīnījās Francijas kampaņā pār Angliju un Ziemeļāfrikā un Austrumu frontē. Dūzis, kur¹ sāka savu karjeru ar Bf-109E, bija slavenais Ādolfs Gallands. Nākamā versija ir Bf-109F (Friedrich), kas, pēc vācu pilotu domām, bija aerodinamiski visperfektākā. Tas iesēja mainīto formu fizelā¾ai, spārniem, salona ap¹uvumiem, taču netika izmantots jauns dzinējs. Tas nodots ekspluatācijā 1940./1941.gada mijā. Dizaina izstrādes ietvaros tika izstrādātas turpmākas Bf-109 specifikācijas, no kurām lielākā eksemplāru skaitā tika sara¾ota G (Gustav) versija. Būtiskākā izmaiņa, kas paaugstināja ma¹īnas veiktspēju, bija jauna 12 cilindru Daimler-Benz DB605A dzinēja ar 1475 ZS uzstādī¹ana. Bf-109G bruņojums bija 13 mm lo¾metēju pāris, kas atradās fizelā¾ā kabīnes korpusa priek¹ā, un MG151 20 mm vai smagāks MK108 30 mm lielgabals. Pēdējā sērijveidā ra¾otā versija bija Bf-109K (Kurfirst), kuras ra¾o¹ana sākās 1944. gada oktobrī. Kā dzinējs tika izmantots Daimler-Benz DB 605DB vai līdzstrāvas bloks. Bf-109K bija ātrākā versija, kas ra¾ota Otrā pasaules kara laikā, sasniedzot pat 730 km/h. Bez tam tika izveidotas divas versijas - H un Z, taču tās bija drīzāk eksperimentālas versijas un to masveida ra¾o¹ana nesākās. Sekojo¹ie piedziņas un bruņojuma uzlabojumi padarīja Messerschmitt Bf-109 par vienu no bīstamākajiem Otrā pasaules kara iznīcinātājiem un tajā pa¹ā laikā parādīja Villija Meser¹mita radītā nedaudz leņķiskā lidma¹īnas korpusa milzīgo potenciālu. Tehniskie dati (versija Bf-109 G-6): garums: 8,95 m, spārnu platums: 9,92 m, augstums: 2,6 m, maksimālais ātrums: 640 km/h, kāpuma ātrums: 17 m/s, maksimālais attālums: 850 km, maksimālie griesti 12000m, bruņojums: fiksēts - 2 MG131 13mm lo¾metēji un 1 MG151 20mm lielgabals, piekaramie - 250 kg bumbas, vai 2 Wfr raķe¹u palai¹anas iekārtas. 21. gr.
Kļūda aprakstā? Paziņojiet par problēmu
...