Ziemeļamerikas P-51 Mustang ir amerikāņu viena dzinēja liela attāluma iznīcinātāju un uzbrukuma lidmašīna ar klasisku asti un pilnībā metāla konstrukciju. Prototipa lidojums notika 1940. gada 26. oktobrī. P-51 Mustang ir nopelnījis reputāciju kā viens no labākajiem, ja ne vislabākajiem Otrā pasaules kara iznīcinātājiem. Aizstājot Allison V-1710-39 dzinēju no pirmā projekta ar Rolls-Royce Merlin motoru (P-51 Mustang Mk.Ia versija), Mustang, kā nekad agrāk, sasniedza pilnību. Vienvietīgais iznīcinātājs pārsteidza ar savu maksimālo ātrumu, darbības rādiusu, manevrēšanas spēju un jaudīgajiem ieročiem. Visu svarīgāko gaisa kuģa novērtēšanas parametru kombinācija lika Mustang pierādīt sevi praktiski visās tam uzticētajās lomās: tas ieguva gaisa pārākumu, pavadīja, veica izlūkošanas misijas, uzbruka zemes mērķiem. Par dizaina klasi liecina fakts, ka Mustang palika aktīvajā dienestā līdz pat 70. gadiem! Viena no svarīgākajām versijām bija P-51D, kuras pamatā ir P-51B. Tas saņēma pilienveida kabīnes apvalku, nodrošinot lielisku redzamību, un jaunu dzinēju - Packard V-1650-7, kas ievērojami uzlaboja veiktspēju. Tehniskie dati (P-51D versija): garums: 9,83 m, spārnu platums: 11,28 m, augstums: 4,08 m, maksimālais ātrums: 703 km/h, kāpuma ātrums: 16,3 m/s, maksimālais diapazons: 2755 km, griesti praktiski: 12800 m, bruņojums: fiksēts - 6 12,7 mm M2 ložmetēji, piekaramie - līdz 908 kg bumbu vai 10 HVAR raķešu palaišanas iekārtas, kalibrs 127 mm.
The Ford 1942 (another designation: Ford model 1942) was an American civilian and military passenger car of the Second World War. The first copies of this vehicle went on sale in 1942. The drive was provided by a single, 6-cylinder engine with a capacity of 3.7 liters and a maximum power of 90 HP. The total length of the car was 4.94 meters with a wheelbase of 2.9 meters. Ford 1942 was a development of the Ford model from the previous year (Ford model 1941), which in turn was put on sale to replace the Ford 1937. However, the accession of the United States to World War II, as well as the switch to the production of Ford plants for war purposes made the 1942 model it was produced primarily as a staff car and for other military purposes. It was produced in this role from March 1943 to the summer of 1945. The car was produced in two main versions: as a limousine and as - using today's term - a minibus. The car was used by both the US Army and the Air Force.