Juzefs Pilsudskis dzimis 1867. gada decembrī un nomira 1935. gada maijā. Viena no galvenajām un svarīgākajām figūrām 20. gadsimta Polijas vēsturē, kas tiek uzskatīta par neatkarīgās Polijas "tēvu". Pirms Pirmā pasaules kara sākuma Juzefs Pilsudskis bija aktīvs neatkarības aktīvists un PPS partijas biedrs. Īsi pirms 1914. gada viņ¹ kopā ar saviem pavadoņiem un Bezdaņos izlaupīto krievu zeltu izlauzās no Krievijas sadalī¹anas uz Austrijas, kur sāka veidot poļu patriotiskās organizācijas, t.s. ¹au¹anas organizācijas. Neilgi pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņ¹ mēģināja izprovocēt nacionālo sacel¹anos Polijā (Ķīlces apgabalā), kas tomēr beidzās ar pilnīgu sakāvi. Drīz pēc tam kopā ar savu karaspēku viņ¹ pievienojās topo¹ajiem poļu leģioniem. Viņ¹ ātri ieguva milzīgu presti¾u un gandrīz pilnīgu atdevi no saviem padotajiem. Viņ¹ arī noveda pie t.s zvēresta krīze, kuras rezultātā viņ¹ tika ieslodzīts Magdeburgas cietoksnī. Pēc atbrīvo¹anas no cietok¹ņa 1918. gada novembrī viņ¹ sasniedza Var¹avu, kur viņam no vietējām varas iestādēm tika dota vara pār jau izveidoto un topo¹o Polijas armiju. Juzefs Pilsudskis iegāja savas dzīves nozīmīgākajā posmā, pēc 1918. gada kļūstot par valsts vadītāju, pagaidu valsts vadītāju, bet arī cilvēku, kur¹ izveidoja t.s. federācijas koncepcija. Toreiz viņ¹ uzvarēja arī Var¹avas kaujā 1920. gada augustā, padarot to par daļu no Polijas armijas vēstures kā vienu no labākajiem poļu komandieriem 20. gadsimtā. 1922. gadā viņ¹ atkāpās no amata un apmetās uz dzīvi Sulejovekā – villā, kuru viņa lieto¹anai iegādājās biju¹ie padotie. 1926. gadā viņ¹ atgriezās aktīvajā politikā, līdzorganizējot militāru apvērsumu, kas vēsturē iegāja kā Maija apvērsums un kas nodeva varu politiskai nometnei, kas bija cie¹i saistīta ar Juzefu Pilsudski. ©ī nometne, kas pazīstama arī kā Sanacja, palika pie varas līdz 1939. gadam. ©ajā periodā demokrātija Polijā tika ievērojami ierobe¾ota vai, kā citi vēlas, tās iznīcinā¹ana, par ko varētu liecināt, piemēram, viltotās B¾egas vēlē¹anas 1930. gadā, pirms kurām tika aresti politiskās opozīcijas līderi vai nelikumīga aprīļa pieņem¹ana. konstitūcija 1935. gadā. Juzefs Pilsudskis nomira 1935. gada 12. maijā (maija puèa gadadienā!) pēc ilgsto¹as slimības, kas tika slēpta no sabiedrības viedokļa. Neraugoties uz viņa izvirzītajām pretrunām, viņ¹ neap¹aubāmi ir viena no nozīmīgākajām personām divdesmitā gadsimta Polijas vēsturē.