FPW Model 72511 Polski lotnik lotn. bombowego '39 (2)

Starpkaru periodā Otrā Polijas Republika vēlējās paplašināt savus gaisa spēkus (īpaši 20. gadsimta 30. gados), taču sarežģītās budžeta situācijas un salīdzinoši vājās industriālās bāzes dēļ šie centieni nedeva vēlamo efektu. Tādējādi septembra kampaņas sākumā 1939. gadā Polijas aviācijā bija salīdzinoši neliels skaits modernu mašīnu (piemēram, PZL P.37 Łoś), bet lielākā daļa tās lidmašīnu 1939. gadā bija novecojušas (piemēram, PZL P.7 vai P 11), dodot ceļu saviem vācu kolēģiem. Turklāt Polijas aviācija bija skaitliski vāja - tā septembra kampaņas sākumā spēja izvietot tikai 392 operatīvās kaujas lidmašīnas. Vēl jāpiebilst, ka tai trūka sakaru un sakaru (nepietiekams radiostaciju skaits), kā arī nebija modernu gaisa uzbrukuma atpazīšanas līdzekļu. Neraugoties uz visiem šiem trūkumiem, Polijas gaisa spēki spēja nodarīt Luftwaffe salīdzinoši lielus zaudējumus un, pretēji plaši izplatītam viedoklim, 1. septembrī tā netika avarējusi lauka lidostās. Tas ir milzīgs poļu pilotu nopelns, kuri, kā izrādījās, bija labi apmācīti un savās prasmēs nebija zemāki par saviem vācu kolēģiem. Daudzi no viņiem pēc sakāves septembra kampaņā izlauzās uz Franciju un pēc tam uz Lielbritāniju, kur bija daļa no Polijas iznīcinātāju un bumbvedēju eskadras, starp kurām 303 eskadra un tās sasniegumi Lielbritānijas kaujas laikā kļuva par leģendām.