Ramcke Brigade (pazīstama arī kā Fallschirmjäger-Brigade Afrika) ir vācu gaisa desanta vienība, kas darbojās no 1942. līdz 1943. gadam. Brigāde savu neoficiālo nosaukumu, tas ir, Ramcke Brigade, ieguva no tās komandiera Hermaņa Ramke uzvārda. Brigāde tika izveidota 1942. gadā un jau no pa¹a sākuma karoja Ziemeļāfrikā, piedaloties 1. El-Alameinas kaujā. Savā gaitā vienība tika ielenkta, taèu tās karavīriem, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, izdevās pārdro¹ā veidā izlauzties līdz savām rindām. Laika posmā no 1942. gada oktobra līdz novembrim vienība cīnījās Otrajā El-Alameinas kaujā, cie¹ot turpmākus zaudējumus, un pēc ass valstu sakāves ¹ajā kaujā caur Tripolitāniju atkāpās uz Tunisiju, kur cīnījās pēdējās kaujās. Ziemeļāfrikā. Vienības kapitulācija notiek 1943. gada maijā. Uz pilnu slodzi Ramckes brigādē bija trīs izpletņlēcēju kājnieku bataljoni, mācību bataljons, artilērijas bataljons, prettanku un ma¹īnbūves rota, kā arī sakaru un sanitārās vienības.
Fallschirmjäger ir kolektīvs apzīmējums vācu gaisa desanta vienībām starpkaru periodā un Otrā pasaules kara laikā. Pirmā izpletņu vienība tika organizēta nacistiskajā Vācijā 1936. gadā - iespējams, pagāju¹ā gada padomju manevru laikā veikto novērojumu rezultātā. Pirmā desantnieku komanda tika izveidota pēc Hermana Gēringa iniciatīvas un tika norīkota uz Luftwaffe. Gadu vēlāk (1937) pirmā ¹āda veida vienība tika pakļauta Vērmahtam, precīzāk - sauszemes spēkiem. 1938. gadā ¹īs vienības tika apvienotas un papla¹inātas, izveidojot 7. aviācijas divīziju ģenerāļa Kurta Studenta vadībā. To veidoja kājnieki ar izpletni, karaspēks, kas apmācīts pārvadāt planierus, un kājnieki, kas tika nogādāti kaujas laukā ar lidma¹īnām. Otrā pasaules kara gaitā tika izveidotas vairāk Fallschirmjäger vienību, t.sk. 1943. gadā uz 7. aviācijas divīzijas bāzes izveidoja 1. un 2. izpletņu divīziju. Laika posmā no 1939. līdz 1941. gadam vācu Fallschirmjäger tika izmantoti paredzētajam mērķim (piem., kaujās Rietumeiropā 1940. gadā), bet pēc smagajiem zaudējumiem, kas tika piedzīvoti kaujās Krētā 1941. gadā, vācu izpletņlēcēju karaspēks sāka galvenokārt tiks izmantotas kā elites kājnieku vienības, kurās tās izrādījās ļoti veiksmīgas, sabiedroto vidū izpelnoties iesauku "zaļie velni".