T-34 bija padomju vidējais tanks no Otrā pasaules kara un pēckara perioda.
Pirmie prototipi tika uzbūvēti 1937.-1940.gadā, bet sērijveida ra¾o¹ana PSRS tika veikta 1940.-1957.gadā. Tās gaitā tika uzbūvēti aptuveni 84 000 ¹āda veida transportlīdzekļu, kas padara T-34 par vienu no visvairāk ra¾otajiem tankiem vēsturē! Piedziņu nodro¹ināja viens dzinējs V-2-34 ar jaudu 500 zs. Automa¹īnas garums - T34 / 76 versijā - bija 6,68 m, ar platumu 3 metri. Bruņojums sastāvēja no 76,2 mm F-34 lielgabala un diviem 7,62 mm DT lo¾metējiem. Galvenais bruņojums T-34/85 versijā bija 85 mm lielgabals ZIS-S-53.
T-34 neap¹aubāmi ir viens no slavenākajiem tankiem gan Otrā pasaules kara vēsturē, gan militārajā kopumā, kas pārstāv īpa¹u simbolu padomju uzvarai karā ar Tre¹o reihu. Transportlīdzeklis tika izstrādāts Sarkanās armijas vajadzībām kā pēctecis t.s vajā¹anas tanki no BT sērijas (BT-5 un BT-7), bet arī tanks T-26. Darbs pie automa¹īnas tika sākts 1937. gadā īpa¹ā projektē¹anas birojā Tvaika dzinēju rūpnīcā Harkovā. Sākotnēji darbus vadīja in¾. Ādolfs Diks (viņ¹ arī veidoja pirmās jaunās automa¹īnas skices), un pēc padomju dro¹ības iestā¾u aresta darbu vadīja Mihails Ko¹kins. Sākotnēji transportlīdzeklis tika apzīmēts ar A-20. Tomēr ātri tika uzbūvēts otrs prototips (A-32), kura galvenais bruņojums bija 76,2 mm lielgabals un daudz biezākas frontālās bruņas. Tas bija pēdējais prototips, kas beidzot tika pieņemts ra¾o¹anai. Var pieņemt, ka tad, kad tas tika nodots ekspluatācijā, TT-34 daudzos aspektos bija ļoti veiksmīgs tanks. To raksturoja - tāpat kā 1940. gadā - ļoti spēcīgs bruņojums, tam bija labi profilētas bruņas, kuru pamatā bija slīpās bruņu plāksnes, kā arī ļoti augstas mobilitātes un bezceļa brauk¹anas īpa¹ības. Trūkumi ir ļoti sliktā automa¹īnas ergonomika un ne tā labākā optika, kas izmantota pirmajās ra¾o¹anas partijās. Neskatoties uz ¹iem trūkumiem, kad T-34 parādījās Austrumu frontē, vācu karaspēks bija par to ļoti pārsteigts. T-34 augstais kopējais vērtējums un kaujas vērtības noteica tā masveida ra¾o¹anu un padarīja to par Sarkanās armijas pamata tanku 1942.-1945.gada cīņu laikā. To rezultātā tika veikti arī turpmāki konstrukcijas uzlabojumi, piemēram, 1942. gadā parādījās jauns se¹stūra tornis, kas uzlaboja apkalpes locekļu darba kvalitāti ar komandiera kupolu. Tika uzlabots arī dzinējs un pārnesumkārba. Tomēr 1944. gadā ekspluatācijā tika nodots modelis T-34/85 ar pilnīgi jaunu trīs cilvēku tornīti un galveno bruņojumu 85 mm lielgabala formā. Tanks T-34 cīnījās gandrīz visās lielākajās kaujās, kas notika starp Sarkano armiju un Vērmahtu Austrumu frontē 1941.-1945. gadā: sākot ar Maskavas kauju, caur kaujām pie Staļingradas un Kurskas, operācijā Bagration un sagūstot Berlīne. Pēc 1945. gada tanks T-34 joprojām bija ekspluatācijā, tas tika pla¹i eksportēts arī ārpus PSRS uz tādām valstīm kā Čehoslovākija, Polija, Austrumvācija, Ungārija un Sīrija.