FPW Model 72504 SA-Mann, Stosstrupp, idący

NSDAP (vācu. Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei) jeb Nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija ir Vācijas nacistu partija, kuras vadītājs no 1921. gada bija Ādolfs Hitlers. Sākotnēji to sauca par DAP, un to 1919. gadā dibināja Antons Drekslers. Gadu vēlāk tas mainīja savu nosaukumu uz NSDAP. Partijas programmu cita starpā raksturoja vēlme radikāli pārskatīt Versaļas līguma noteikumus, izteikti negatīva attieksme pret demokrātijas un liberāliem principiem, nacionālismu un šovinismu, bet arī ekstrēms antisemītisms. Ādolfs Hitlers 1923. gadā kopā ar NSDAP izgatavoja t.s Minhenes apvērsumu, kas izrādījās pilnīgi neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu. Rezultātā partijas līderis tika ieslodzīts Landsbergas cietoksnī, kur viņš uzrakstīja nacistu ideoloģijas programmu grāmatu "Mein Kampf". Līdz 1929. gada lielajai depresijai NSDAP Vācijas politiskajā arēnā spēlēja marginālu lomu. Tomēr pēc šī katastrofālā ekonomiskā notikuma nacistu partijas reitingi sāka celties, un visbeidzot — 1932. gadā — tā uzvarēja Reihstāga, Vācijas parlamenta, vēlēšanās. 1933. gada janvārī Ādolfs Hitlers tika iecelts par Vācijas kancleru. Kopš šī datuma var runāt par strauju Vācijas demokrātiskās sistēmas iznīcināšanu, kas nacistiem prasīja mazāk nekā gadu! No 1933. gada beigām līdz 1945. gadam, t.i., nacistu partijas un Ādolfa Hitlera valdīšanas laikā, Vācija bija paraugs totalitārai valstij, kas bija atbildīga par aizsākto Otro pasaules karu un šaušalīgajiem noziegumiem pret cilvēci.