Supermarine Spitfire F Mk.21 "Contraprop" The first version of the Spitfire that had completely redesigned wing was the Spitfire Mk.21.
The changes in its construction were so important that a new name Victor had been also considered. Design work on this plane were commenced in 1942 and in the beginning of 1945 the first production aircraft were issued to No.91sqn. After the war, the Spitfire Mk.21 enjoyed rather long peace-time service with both RAF and RAuxAF squadrons. And with this version of the Spitfire, a contrapropeller unit was being used on a large scale. And therefore, markings of two machines with a contraprop have been chosen for this boxing of our Spitfire model.
In the box containing a model of this beautiful aircraft you will find four sprues with highly detailed plastic parts, a set of clear parts and a decal sheet. We have indeed gone an extra mile with the construction of this replica, in the sprue with small parts you´ll get fish-tail exhausts for a war-time Spitfire Mk.21 as well and the rounded-type of exhaust for the post-war machines. There are of course also both three and four-spoked wheels included. The decal sheet offers markings for highly interesting No.41sqn machine that was originally delivered in a standard camouflage but later was repainted with Aluminium colour. While the fuselage and tailplanes were overpainted very carefully, the main wing wore visible streaks of aluminium colour. The original camouflage was also still visible around the top wing roundels. The fuselage, wing and also the tailplanes were adorned with red stripe markings which referred to the squadrons red cross of Lorraine insignia. The other machine served as a personal machine of two RAF senior officers. At first it flew with a camouflage and unarmed, later was repainted in standard post-war Aluminium. At the controls of the camouflaged Spitfire was Air Vice Marschal Thomas Cathcart Traill CB, OBE, DFC (8 victories during WW1), CO of No.12 Group RAF. Later, while the machine wore the aluminium coat, it was flown by an unknown Group Captain as suggested by the pennants on the fuselage sides. There is a resin set of various aerodynamical fairings covering the cannon stubs in the model which are intended for this machine. The decal sheet of course contains large amount of stencils.
Supermarine Spitfire, iespējams, ir slavenākais britu iznīcinātājs no Otrā pasaules kara. Tā bija pilnībā metāla mašīna ar zemu spārnu konfigurāciju, raksturīgiem eliptiskiem spārniem, klasisku asti un izvelkamu šasiju. Prototipa lidojums notika 1936. gada 5. martā. Spitfire izrādījās RAF galvenais karā, kas turpināja veiksmīgi darboties arī pēc kara, paliekot ražošanā 10 gadus. Spitfire vēsture sākās uz RJ Mitchell, Supermarine galvenā dizainera, zīmēšanas galda. Pirmās mašīnas uz RAF vienībām nonāca 1938. gadā, bet, kad 1940. gada vasarā sākās Lielbritānijas kauja, lidlaukos atradās jau 19 eskadras moderno iznīcinātāju - kopā ar nedaudz vecākajām salu Hurricanes aizstāvējās 600 lidmašīnas. Paplašinoties karadarbībai, Spitfire dienēja visur, kur darbojās RAF Tālajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Itālijā, Normandijas desanta un kaujas laikā Francijā un visbeidzot operācijas laikā Vācijā 1945. gadā. Daudziem britiem viņš kļuva par uzvaras simbolu Otrajā pasaules karā. Šai brīnišķīgajai iekārtai ir vismaz ducis ražošanas versiju. Nozīmīgākie no tiem ir, cita starpā pirmais sērijveidā ražotais Spitfire Mk.I, ko darbina 1030 ZS Rolls-Royce Merlin II dzinējs. Tieši šī mašīna sniedza tik lielisku ieguldījumu Lielbritānijas kaujā. Ir izstrādātas daudzas šī modeļa versijas, tostarp PR Mk IA (izlūkošanas versija) vai PR.IG (bruņota izlūkošanas versija). Vēl viena interesanta versija bija Spitfire Mk.V ar Rolls-Royce Merlin 45 dzinēju ar 1440 ZS. Vēlāk tika samontēti arī Merlin 50 dzinēji.Šīs versijas sērijveida ražošana sākās 1941. gadā un bija RAF atbilde uz Messerschmitt Bf-109F parādīšanos. Vēl viena ļoti veiksmīga versija ir Spitfire Mk.IX, ko darbina Merlin 61 dzinējs ar 4 lāpstiņu dzenskrūvi. Tas tika izveidots kā Focke-Wulf Fw-190 pretinieks un tika nodots ražošanā 1941. gada beigās. Šī versija tika daudzkārt modificēta un, piemēram, 1944. gadā tā ieguva jaunu žiroskopa tēmēkli, palielinātu stūri vai citu spārnu sistēmu. Vēl viena nozīmīga versija ir Spitfire Mk.XIV ar Rolls-Royce Griffon 61 dzinēju un piecu lāpstiņu dzenskrūvi. Sērijveida ražošana sākās 1943. gada oktobrī. Viena no pēdējām ražotajām sērijām bija Mk.21 versija. Šai versijai bija Griffon 61 dzinējs, stipri pastiprināta konstrukcija un apvalks, spārni tika pagarināti, palielinot to lidojošo virsmu. Masveida ražošana sākās 1945. gada martā. Tehniskie dati (Mk.XIV versija): garums: 9,14 m, spārnu platums: 11,23 m, augstums: 3,05 m, maksimālais ātrums: 717 km/h, kāpuma ātrums: 18,5 m/s, praktiskie griesti: 13 200 m, maksimālais diapazons: 1815 km, bruņojums: fiksēts - 4 7,7mm ložmetēji un 2 20mm Hispano Mk II lielgabali, piekaramie - līdz 225 kg bumbas.