USS Carl Vinson (CVN-70) ir moderns amerikāņu lidmašīnas bāzes kuģis ar kodolenerģiju. Ķīlis šai vienībai tika ielikts 1975. gadā, palaišana notika 1980. gada martā, bet nodošana ASV flotei notika 1982. gadā. Kuģa kopējais garums ir 332,8 metri, kopējais platums ir 76,8 metri, un pilna ūdensizspaids ir aptuveni 92 000 tonnu. Maksimālais ātrums nepārsniedz 32-33 mezglus. Borta bruņojums šobrīd sastāv no: divām Sea Sparrow raķešu palaišanas ierīcēm, divām RIM-116 palaišanas ierīcēm un trim 20 mm Vulcan Phalanx CIWS komplektiem. Lidmašīnas pārvadātājs var uzņemt līdz 90 šāda veida lidmašīnām, piemēram: F / A-18 Super Hornet, EA-18 Growler, E-2A Hawkeye vai Sikorsky MH / SH-60.
USS Carl Vinson (CVN-70) ir viens no Nimitz klases gaisa kuģu bāzes kuģiem. Šāda veida kuģi – līdz Džeralda Forda klases agregātu ieviešanai – bija lielākie kuģi vēsturē. Tās bija arī pirmā ar kodolenerģiju darbināmā pārvadātāju klase ASV flotes vēsturē. Jau no paša sākuma tie tika plānoti kā ASV Jūras spēku trieciena spēku mugurkauls, un bija paredzēts, ka tie cieši sadarbosies ar citiem pasargājošiem kuģiem, piemēram, iznīcinātājiem, fregatēm un zemūdenēm. Tie ir gandrīz simbols ASV flotes dominēšanai jūrās un pasaules novērtējumos. Viens no šīs klases gaisa kuģu bāzes kuģiem ir USS Carl Vinson (CVN-70), kas tika uzbūvēts Ņūportnjūsas kuģu būvē Ņūportnjūsā, Virdžīnijā. Neilgi pēc stāšanās dienestā vienība devās ceļojumā apkārt pasaulei un 1984. gadā piedalījās starptautiskajos manevros RIMPAC 84. 1988. gadā tā piedalījās operācijas Earnest Will pēdējā periodā Persijas līča reģionā. Dažus gadus vēlāk (1994. gadā) pārvadātājs atgriezās šajā apgabalā, lai piedalītos operācijā Southern Watch. 2005.–2009. gadā gaisa kuģa pārvadātājam tika veikts kapitālais remonts kopā ar kodoldegvielas nomaiņu. Jāpiebilst, ka 2011. gadā tieši no USS Carl Vinson klāja jūrā tika iemestas Osamas ibn Ladena mirstīgās atliekas. Persona atrodas aktīvajā dienestā.