SC250 (vācu: Sprengbombe Cylindrisch 250) ir Otrā pasaules kara laika vācu aviācijas bumba ar 250 kilogramu svaru. Kopējais garums bija līdz 164 cm, bet diametrs - līdz 37 cm. Šāda veida bumbas varēja pārvadāt līdz 130 kilogramiem sprādzienbīstamu lādiņu. Atkarībā no SC250 versijas tiem bija viena struktūra vai tie sastāvēja no divām vai trim sekcijām. 1. tipa bumbas (vācu Gutteklasse I) bija vienveidīgas, 2. tipa - divas sekcijas no tērauda, bet 3. tipa (vācu Gutteklasse III) - jau trīs sekcijas no tērauda vai rūdīta tērauda. Bumbās izmantoti dažāda veida detonatori – galvenokārt trieciena un laika drošinātāji. SC250 bumbas varēja nomest no tādām lidmašīnām kā, piemēram, Junkers Ju-88, Junkers Ju-87, Heinkel He-111 vai Dornier Do-17.
SC50 (vācu: Sprengbombe Cylindrisch 50) ir vācu aviobumba ar 50 kilogramu svaru (kopējais svars: 55 kg) no Otrā pasaules kara. SC50 Bi variantā kopējais garums bija 117 cm, bet diametrs - līdz 20,1 cm. Šāda veida bumbas varēja pārvadāt līdz 16,4 kg sprādzienbīstama lādiņa. Bumba galvenokārt tika izmantota pret sauszemes mērķiem, taču tā bija arī salīdzinoši viegli pielāgojama, lai cīnītos pret virszemes mērķiem. Ražošanas gaitā tika izveidoti trīs galvenie bumbas SC50 varianti, kas viens no otra atšķiras galvenokārt ar bumbas metāla apvalka izgatavošanas metodi, un mazākā mērā - ar pārvadātā sprāgstvielas lādiņa izmēru vai svaru. Neatkarīgi no varianta bumbu varēja piekārt horizontāli vai vertikāli gan bumbas nodalījumā, gan uz ārējā pilona. SC50 bumbas varēja nomest no tādām lidmašīnām kā, piemēram, Junkers Ju-88, Junkers Ju-87, Heinkel He-111 vai Dornier Do-17.