Vācija (sākumā kā Veimāras Republika un vēlāk kā Trešais Reihs), lai gan tā bija viena no lielākajām ekonomikām starpkaru Eiropā, tās sabiedrībā nebija satriecoša motorizācijas pakāpe. Slavenais tautas auto projekts (vācu: Volkswagen) aizsākās neilgi pirms Otrā pasaules kara uzliesmojuma un faktiski – civilām vajadzībām – sāka darboties tikai pēc 1945. gada. Arī Vācijas rūpniecība kopumā bija acīmredzami zemāka par savu amerikāņu konkurentu efektivitātes vai izmantoto ražošanas metožu ziņā. Jāatceras arī par nepieciešamību toreizējai Vācijai importēt lielu daudzumu jēlnaftas. Tas viss, protams, ietekmēja Vērmahta motorizācijas pakāpi. No vienas puses, tajā bija pilnībā mehanizētas un motorizētas bruņu un vieglās divīzijas. Tāpat vairāku veidu atbalsta vienības kājnieku divīzijās (īpaši artilērijas un sakaru) bija pilnībā vai pārsvarā motorizētas, bet zirgu vilce joprojām bija galvenais apgādes līdzeklis Vērmahtā. Turklāt, neskatoties uz mēģinājumiem apvienot Vācijas autoparku un ieviest veiksmīgas kravas automašīnas (piemēram, Opel Blitz) un apvidus transportlīdzekļus (piemēram, Schiwamwagen vai Kübelwagen), Vērmahtā izmantoto automašīnu veidu skaits bija ievērojams. Protams, tas ietekmēja remontdarbu tempus, transportu utt.. Pretēji izplatītajam uzskatam visu Vērmahtu Otrā pasaules kara laikā ir grūti nosaukt par pilnībā motorizētu vai mehanizētu armiju. Šajā jomā tā nepārprotami piekāpās Lielbritānijas armijai un ASV armijai.
Long before the start of World War II, the United States had a well-developed automotive industry, which in the 1920s and 1930s clearly dominated its European competitors. Considering the complete security of this industrial base in 1939-1945, it is not surprising that it was quickly converted to armaments production and, thanks to its enormous capabilities, made the US Army fighting in Europe or the Far East properly fully motorized and to a very high degree. mechanized. The saturation with motor vehicles was then much higher in the US Army than in the Soviet or German armies. In the case of infantry and artillery units, on the one hand, this translated into a very high mobility of these units, but on the other hand, it also allowed for a huge acceleration of actions. Among the several types of trucks used at that time (1941-1945) in the US Army, it is worth mentioning the GMC CCKW or the Studebaker US-6. The Willys Jeep light all-terrain vehicle also seemed to be ubiquitous. The degree of saturation with trucks and off-road vehicles of US Army units can be proved by the time of the "light" armored division from 1943, which assumed the possession of, among others, 460 trucks with a capacity of 2.5 tons and 449 Willys vehicles! Also, American infantry divisions were de facto motorized divisions, as they often used motor vehicles to cover longer distances.
Sarkanā armija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados piedzīvoja ļoti intensīvu attīstību, ko cita starpā iezīmēja automobiļu rūpniecība un daudzu taktisko savienojumu mehanizācija. Tika izveidotas daudzas jaunas brigādes, vēlāk arī bruņu korpusi, motorizēta arī artilērijas vilce - lauka jeb pretgaisa. Tas viss nozīmēja, ka nozīmīgu lomu sāka spēlēt vadītāji, kas bija atbildīgi par visu šo mehānisko transportlīdzekļu braukšanu un vienkāršākajiem remontdarbiem. Sākoties Vācijas-Padomju karadarbībai 1941. gada 22. jūnijā un saistībā ar milzīgajiem zaudējumiem, kas tika ciesti šī kara pirmajos mēnešos, Sarkanā armija nepārprotami sāka ciest no ievērojama trūkuma kravas automašīnu un apvidus transportlīdzekļu jomā. (amerikāņu Willys Jeep ekvivalenti). Šie trūkumi bija redzami vēl Kurskas kaujas laikā (1943. gada jūlijā), kad Centrālajā frontē bija tikai aptuveni 29 300 visu veidu kravas automašīnu gan lauka, gan loģistikas formējumos. Piebildīsim – runa ir par militāro grupu virs 700 000 cilvēku! Šie trūkumi bija saistīti ar ievērojamām problēmām, kad runa ir par efektīvu loģistiku, piegāžu piegādi, izmantojot riteņu vilci vai ātru spēku pārnešanu. Neapšaubāmi, Sarkanā armija tajā laikā bija daudz mazāk motorizēta nekā Amerikas vai Lielbritānijas armijas. Jāpiebilst arī, ka liela daļa no Sarkanās armijas kravas automašīnām bija "Lend-and-Lease" programmas ietvaros iegūtās "Studebaker" automašīnas. Padomju valstij tika pārdots arī daudz automašīnu Ford GPA un Willys Jeep.